un apelsīnu sulas brokastā
mēs spēlēsimies bērnības smilšu kastē un veidosim bērnības sapņu pilis
ar prinčiem un mašīnām, veikaliem un leļļu izrādēm.
tas būs mūsu abu laiks
kurš būs nodevējs un iedēstīs smeldzi
sirds kreisajā priekškambarī.
paliek vien smilšu kaste, mans dārgais draugs,
un mūsu sapņi par mašīnām un citām taustāmām lietām.
mēs dzīvosim mūžam un nesapūsim
mūs neēdīs tārpi
un zemes smagums mūs nespiedīs.
mēs būsim vienmēr jauni, skaisti un laimīgi.
un tomēr-
pie velna visu, arī laiku.
mums ir jābūt laimīgiem.
fucking laimīgiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru